Bļin kā noluņojos.. faaaaak.
Svētdien pa dienu braucu divus Saabus skatīties. Viens bija ļoti ok stāvoklī - gan kuzavs lietojams, gan motors dzīvotspējīgs izskatījās. Otrs totāls musars, izrūsējis, ķēde grab un klab, cilvēks sākumā grib 1000Ls, pēc tam, dzirdot visas manas profesionālās piezīmes (lol), gatavs nolaist līdz 850. Bet es tāpat negribu, jo labs kuzavs ir primārais sava dampja restaurēšanā. Uz vakara pusi sāku prātot, kur tā labāk naudu sazīmēt tā pirmā apskatītā verķa pirkšanai. Un baigi nesteidzos, jo čalis cenu baigi zemāk laist negribēja, arī neteica, ka steidzas ar tirgošanu. Un Saabs jau vispār nav tā mašīna, ko tā fiksi paķer.
Tad jau vēlā vakarā atnāk man sms: "Ja ņemsi rīt vai parīt, tad atdodu pa 800 Ls, naudu vajag priekš 9-3". Un es, pilnā pārliecībā, ka sms atrakstījis tā izrūsējušā vāģa īpašnieks, neliekos ne zinis, vel pasmejos, ka vot dīvains cilvēks, cer pa 800 to šrotu pārdot, ja tur vairāk pa 300-400 nav par ko dot. Vēl vēlāk šis arī zvanīja, bet es necēlu.
Kā jūs jau nojaušat, rakstīja un zvanīja nejau sarūsējušais, bet tieši tas pirmais, konfektei līdzīgā stāvoklī esošais. Eh. Un to es piefiksēju tikai šodien, atverot vaļā atkal to sludinājumu. Skatos - faaaaak, tas numurs tak zvanīja svētdien!!! _#(*$)#(*)#$*( Skatos telefonā - faaaaak, tiešām!!!! Momentā zvanu viņam, burtiski brēcu klausulē "ņemu, kaut tūlīt!", bet šis saka "ai, es jau CSDD esmu, viens te pa 900 gatavs ņemt, tagad pārrakstam".
Būtu jau vakar braucis atkal ar Saabu, bet nē. Vajag nolohoties. Varētu jau cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, un atradīšu vēl labāku eksemplāru, taču neticu - šis bija labu labais jau par savu sākotnējo ciparu.
Mācība - sestdienu vakaros nedzert.
Tad jau vēlā vakarā atnāk man sms: "Ja ņemsi rīt vai parīt, tad atdodu pa 800 Ls, naudu vajag priekš 9-3". Un es, pilnā pārliecībā, ka sms atrakstījis tā izrūsējušā vāģa īpašnieks, neliekos ne zinis, vel pasmejos, ka vot dīvains cilvēks, cer pa 800 to šrotu pārdot, ja tur vairāk pa 300-400 nav par ko dot. Vēl vēlāk šis arī zvanīja, bet es necēlu.
Kā jūs jau nojaušat, rakstīja un zvanīja nejau sarūsējušais, bet tieši tas pirmais, konfektei līdzīgā stāvoklī esošais. Eh. Un to es piefiksēju tikai šodien, atverot vaļā atkal to sludinājumu. Skatos - faaaaak, tas numurs tak zvanīja svētdien!!! _#(*$)#(*)#$*( Skatos telefonā - faaaaak, tiešām!!!! Momentā zvanu viņam, burtiski brēcu klausulē "ņemu, kaut tūlīt!", bet šis saka "ai, es jau CSDD esmu, viens te pa 900 gatavs ņemt, tagad pārrakstam".
Būtu jau vakar braucis atkal ar Saabu, bet nē. Vajag nolohoties. Varētu jau cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, un atradīšu vēl labāku eksemplāru, taču neticu - šis bija labu labais jau par savu sākotnējo ciparu.
Mācība - sestdienu vakaros nedzert.
Mani sauc Edgars Šulcs. Dzīvē biežāk atsaucos uz vārdu Edijs, arī virtuālajā vidē šādi parakstos (savulaik vairāk
atpazīstams kā ManInBlack). Šī ir vieta, kur nu jau septīto gadu kaut ko neregulāri iepļurkstu. Par dienasgrāmatu nenosauksi, par blogu arī negribētos dēvēt. Vienkārši publiskas piezīmes.
